agare ziemeļrietumu Lietuvas pilsētiņa. Interesanta ir tās vēsturiskā pagātne. 1230. g. Vecā Žagare bija viena no svarīgākajām aisču pilsētām. Beidzoties kariem ar krustnešiem, tai līdzās kā prāvs dižkunigaišu īpašums dibinājās Jaunā Žagare. Tā strauji auga XVIII gs., bet XIX gs. abas Žagares jau veidoja vienu Žagari.
Kreisajā Svētes upes krastā pēc kaujām ar krustnešiem atjaunotā Vecās Žagares muiža vēstures avotos sākta minēt 1499. g., kad šeit tika uzcelta baznīca. 1584.
g. jau stāvējo ūdens dzirnavas. Šo Žagari senāk sauca par bajārisko. Vienots Vecās Žagares muižas ansamblis nav saglabājies. Par to atgādina tikai saglabājušies atsevišķi bijušā muižas parka fragmenti. Ievērības cienīga ir šeit augoša liepa, viena no diženākajām Lietuvas parkos.
Jaunās Žagares bijušo cara favorītu Nariškinu muižas un parka ansamblis slavināja ilgu laiku. XVIII gs. beigās Krievijas cariene Jekaterina II, sagrābusi Lietuvu, lielāko daļu Šauļu ekonomijas muižu, arī Jauno Žagari, uzdāvināja savam favorītam Platonam Zubovam. XIX gs. vidū šis īpašums nonāca cara labvēlību Pēterburgā zaudējušo Nariškinu rokās, kuri pārbūvēja un paplašināja Zubovu muižu, pārvērta to par greznu angļu stila rezidenci. Saglabājies Zubovu valdīšanas laikposma (1836. g.) inventārs liecina, ka Žagares muižas ēka tolaik bija no koka, ar akmeņu pamatu. Tostarp 1865. g. inventārā jau minēta divstāvu mūra ēka ar diviem flīģeļiem, augļudāzs pie tā un mūra nams ar oranžēriju un pagrabu. Žagares muižas ēka uzcelta starp 1840. unr 1860. g. Arhitektūras vēsturnieks V. Levandausks Žagares muižu uzskata par konsekventāko klasicistisko formu paraugu Lietuvas arhitektūras vēsturē. Žagares pils kompakta, pusslēgta plāna.
Zirgaudzētava, manēža un ratnīca ir ļoti spilgti muižas kompleksa akcenti. Tie uzcelti ap 1895.1900. g., kad tika paplašināts parks. Visas trīs ēkas ir savienotas apkārt daļēji slēgtam pagalmam, kuram mākslinieciskumu piešķir koka galerija. Angļu kotedžu stila mājas atšķirīgas arhitektūras tendences atspoguļojošas ēkas, paredzētas muižas kalpotājiem. Visas mājas ir no sarkaniem ķieģeļiem, ar atvērtiem koka lieveņiem, segti ar slīpju jumtiem, virs kuriem paceļas augsti angļu stila skursteņi. Dažu māju fasādēs iekomponēts Nariškinu ģerbonis. Muižas parku veido vecā un jaunā daļas, kopplatība 63,25 ha. Muižas parks XIX gs. beigās rekonstruēts un paplašināts pēc ievērojama dendrologa Georga Friedriha Ferdinanda Kuphaldta (18531938) projekta. Žagares parkā bija iestādīts vairāk nekā 200 stādījumu veidu. Vairāk nekā 150 no tiem aug vēl tagad. Jaunās Žagares parks jau daudzus gadus ir viens no greznākajiem un arhitektūriski interesantākajiem parkiem Lietuvā. Sabiedrībai tas patīk un tiek apmeklēts. Pēdējos gados parkā ierīkota dendroloģiskā taka. Par eksotisku parka elementu ir kļuvusi senākā muižas kompleksa ēka Holandes stila vējdzirnavas. Vējdzirnavas minētas no 1780. g., tās darbojās līdz 1914. g. Sienas uzmūrētas no lieliem laukakmeņiem, akmeņu šķembām un ķieģeļiem. Virsma plāni apmesta, saglabāta akmeņu faktūra. Lodziņi taisnstūra, ar ķieģeļu salaidumiem, pats augšējais/virsējais pusapaļas formas.
2000. g. 5. decembrī Žagares muižas komplekss kā arhitektūras, vēsturiska, urbanistiska, ainavas vērtība iekļauta Lietuvas nekustamo kultūras vērtību reģistrā.
Žagares pilskalns ar apdzīvotu vietu, sauc. Žvelgaiča kalnu
Adrese
Žagare
Apraksts
Žagares vārds Sagera rakstītajos avotos pirmo reizi minēts 1254. g. aktā par Žiemgalas zemju sadalīšanu starp Rīgas arhibīskapu, Rīgas kapitulu un Livonijas ordeni. Pamatojoties uz šo līgumu, Silene un Žagare ar savām apkaimēm nonāca Rīgas arhibīskapa ziņā. Kopš seniem laikiem historiogrāfijā ir nostiprinājies viedoklis, ka kreisajā vētes upes krastā esošais Žagares pilskalns visdrīzāk ir vēsturiskajos avotos minimais Žagares zemes centrs.
Žagares pilskalns, vēl saucams par Žvelgaiča kalnu, Aukštadvari, ir kreisajā Svētes pusē, gar upes krastu stiepjas augstienes oza dienvidrietumu daļa. Žvelgaiča kalna arheoloģiskie izrakumi veikti 1956. un 1999. g. Pētījumos bija noteikti divi pilskalna apdzīvošanas posmi. Pirmais slānis līdz 30 cm biezs, tumšas krāsas, ar izdegām, pēc keramikas izstrādājumiem var tikt datēts ar XIIXIII gs. Domājams, ka šis slānis ir no koka pils pastāvēšanas perioda. Otrais 4060 cm biezais slānis ar bagātīgām mūra gruvešiem (māla kieģeļu lauskām un kaļķu javas gabaliem) pēc atrastajiem krāsns podiņiem un keramikas fragmentiem datējams ar XVIXVIII gs. Saskaņā ar arheoloģiskajiem datiem, var apgalvot, ka divus pilskalna apdzīvošanas laikposmus šķir apmēram 200 g. periods.
Raktuves pilskalns
Adrese
Žagare
Apraksts
Kopš seniem laikiem pētniekus interesē Raktes pils vieta un pats Raktuves pilskalns. Par Raktes pili pirmo reizi rakstīja XIX gs. II pusē un XX gs. sākumā Kurzemes guberņā strādājušie vācu cilmes Baltijas pētnieki. Raktuves pilskalns ierīkots uzkalniņā. Tā nogāzes sasniedz 67 m augstumu. Pilskalna piekājē bija izveidojusies apdzīvota vieta pie pils. Tā pētīta 1996.1997. g., arheologi tad noteica, ka pilskalnā ir saglabājies kultūrslānis ar bagātīgām izdegām un māla apmetuma gabaliņiem. Pētījumi parādīja, ka apdzīvotas vietas dienvidrietumu piekājes daļas kultūrslānis saglabājies mazliet labāk. Šajā vietā atrasti arheoloģiskie atradumi: veidotā keramika ar grubuļainu vai gludu virsmu, agrīnā ar rotējošo ripu veidotā keramika, māla apmetuma gabaliņi. Saskaņā ar 1996.1997. g. pētījumiem var apgalvot, ka Raktuves pilskalna piekājē no I tūkstošgades sākuma līdz agrīno viduslaiku sākumam (XXIII gs.) bija izveidojusies samērā liela apdzīvota vieta.
Piemineklis kritušajiem par Tēvzemes brīvību
Adrese
Žagare, Jonišķu r. pašv.
Sv. Pētera un Pāvila baznīca
Adrese
Miesto a. 1, Žagare, Jonišķu r. pašv.
Apraksts
Pirmā Jaunās Žagares Sv. Pētera un Pāvila baznīca bija uzcelta vēl 1523. g. Baznīca tikacelta sarežģītā Renesanses laikposmā. Tā ir pagarināta taisnstūra plāna, ko noslēdz šaurāks presbiterija, kuru noslēdz trīsstūrveida apsīda. Romāņu stils atspoguļojas Žagares baznīcā. Galvenais fasādes akcents priekšā stāvošs masīvs, plats tornis. Smago vertikālo kustību padara maigāku tikai sānu ribas, logu ailas augšā un zema smaile. Tāda torņa forma ļauj tam izplesties horizontālā virzienā un iekļauties jomā. Centrālā baznīcas daļa joma pagarināta, ar uzliktu divslīpju, lauztu jumtu, kas sniedzas līdz torņa ailām. Apmestas sienas padara skaidri saredzamu to konstruktīvo uzdevumu un telpisko struktūru. Par mierīgo slēgto plakņu akcentiem kļuva logi un no kontrforsiem izvirzījušās ribas. Ar stingro baznīcas ārskatu, kas atgādina cietoksni, kontrastē tās interjers iespaidīgs ar apzeltītām mākslinieciskām detaļām un greznots ar mākslasdarbiem. Baznīcu iežogo akmens mūra sēta, pie kuras piekļaujas tāda paša mūra Krusta ceļa staciju kapelas ar augstiem piramīdveida jumtiņiem.
Jaunās Žagares Sv. Pētera un Pāvila baznīcas mācītāji ir bijuši K. Aleksandravičs, G. Gudanavičs un J. Steponavičs.
Sv. Pētera un Pāvila baznīca
Adrese
Švėtės g. 4A, Žagare, Jonišķu r. pašv.
Apraksts
Baznīca Vecajā Žagarē bijusi, tiek minēts, jau XVI gs. sākumā. Tās celšanai savu īpašumu novēlēja muižnieks Mikalojs Sirevičs. 1605. g. tā pilnīgi nodega, taču drīz vien tika uzcelta jauna baznīca. Taču jau 1655. g. baznīca atkal tika nodedzināta. Domājams, ka pēc ugunsgrēka 1712. g. mūra, tagadējās Vecās Žagares Sv. Pētera un Pāvila baznīcas celšanai līdzekļus deva Žagares muižnieks Albrehts Umjastausks. Baznīca ir atturīga renesanses stila ēka, uzmūrēta no dolomītiem, ar reljefu apmetumu. Garenais plāns turpināts ar mazliet šaurāku presbiteriju, bet priekšā piebūvēts zems priekšnams. Fasādes sienā redzamas trīs arkveida nišas un jumta priekšpusē maziņš kvadrātveida tornītis ar krustu. Sānu sienu logiem ir segmentiskas arkas. Pie baznīcas ir Krusta ceļa staciju mūra kapelas. Baznīcas ārpuse ir samērā atturīgu, monumentālu renesanses formu. XIX gs. baznīcā bija trīs altāri. Tajā ir kripta par svēto uzskatāmai Barborai Umjastauskaitei (16281648), kas bija slavena ar savu dievbijību un brīnumainu cilvēku izdziedēšanu. Viņas pīšļi dusēja stikla šķirstā baznīcas pagrabā, zem lielā altāra. Padomju varas gados tika mēģināts noslāpēt Barboras Žagarietes kultu, taču vietējo iedzīvotāju ticība izrādījās stiprāka par padomju varas cīņu pret Barboras brīnumiem. Tagad par viņu atgādina baznīcas pagrabā novietotais simboliskais koka šķirsts.
Raktuves kapsētas kapliča
Adrese
Žagare, Jonišķu r. pašv.
Apraksts
Uz Žagares pilskalna esoša Raktuves kapliča uzcelta 1796. g. Tā ir koka tautas arhitektūras celtne. XIX gs. vidū pilskalna laukumā bija ierīkota pilsētiņas katoļu kapsēta. Uzbēruma stūrī neliels stabveida konstrukcijas zvanu tornis. Tagad kapličā ierīkota krustu darināšanas mākslas darbu un fotogrāfiju ekspozīcija Sakrālās kalēju mākslas darbu pieminekļi Žagarē.
Žagares dolomīta atsegums
Adrese
Dolomīta un Žvelgaiču ielas krustojumā, Žagare, Jonišķu r. pašv.
Apraksts
Dolomīts nogulumiezis, ko veido tā paša nosaukuma minerāls dolomīts. Pēc Tartu universitātes profesora K. Grevinka, tie ir pirms 360 miljoniem gadu seklā jūrā nogulsnējušies ieži, kurus viņš nosauca par Žagares slāņiem. Žagares dolomītu var ieraudzīt, staigājot gar Svētes upes krastiem, un gar dolomīta slāņu sieniņu, kas veido Žvelgaiču ielu. Pieminekļa nozīmes atsegumā un tās apkārtnē esošais dolomīts pieder augšējā devona Žagares svītai. Atsegums zināms kopš XIX gs.
Žagares ozs
Adrese
Žagare, Žagares seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts
Žagares ozs turpinās pāri Žagares pilsētas uzkalniem, Žvelgaiča pilskalnu. Oza garums ap 8 km. Iespaidīgākās oza daļas, Žvelgaiča pilskalna augstums sasniedz 20 m. Oza fragments (830 m.) abpus pilskalnam 1964. g. tika pasludināts par ģeoloģisko pieminekli. No Lietuvas oziem, kas atzīti par dabas pieminekļiem, Žagares ozs ir garākais un iespaidīgākais, jo līdzenumā, kas to skauj, nav citu uzkalnu. No kalna atveras lielisks skats uz Žagari un tās apkārtni. Kopš 2002. g. Žagares ozs ģeomorfoloģiskā dabas mantojuma objekts.
E. Vaičuļa ar katliem apkaltā māja
Adrese
P.Cvirkos g., Žagarė
Apraksts
Tā ir ar katliem, to vākiem un citiem mājas iedzīves piederumiem apkalta māja. Sētā tiek eksponēti dažādi seni priekšmeti, ir ierīkotas ūdens dzirnavas.
Finansējums - Phare 2003. gada Pārrobežu sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā Mazo projektu fonds
Jonišķu rajons
Finansējums - Phare 2003. gada Pārrobežu sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā Mazo projektu fonds