www.zemgaletourism.lv

> Apmeklējami objekti> Jonišķu rajons> Jonišķu rajons

Jonišķu rajons

Sv. Stanislova Kostkas baznīca

Adrese

Gasčūnu c, Kepaļu seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Gasčūnu apvidus zināms kopš XVII gs., kur tajā pašā laikā uzcelta pirmā Gasčūnu ciema Sv. Stanislova Kostkas koka baznīca. Simtgažu nastu neizturējusī XVIII gs. beigās panīkusī vecā baznīca bija atjaunota.1931. g. Par to parūpējās mācītājs Flavijus Žilinsks. Gasčūnu baznīca tika pārbūvēta, palielināta un no jauna iesvētīta. Pieticīga tautas arhitektūras formu ēka ar divslīpju jumtu izceļas ar lielu torni, ko vainago augsts piramīdveida jumts. Torni grezno apaļš žvaigžņveida lodziņš un divi lieli logi ar arkām un daudziem stikliem. Joma logi līdzīgi, tikai to arkas segmentiskas. Interesants ir baznīcas pagalma zvanu tornis – bez sienām, tikai piramīdveida jumtiņš virs stabiem ar balstiem. Tajā ir divi dažāda lieluma zvani, viens no tiem J. Maurera izliets XVIII gs. beigās. Baznīcas pagalms un kapsēta iežogotas ar akmens mūra sētu, kuru dzīvāku padara ornamentāli ķieģeļu mūra trīsarku vārti. Šeit pat līdzās baznīcas pagalmam ir Piemineklis svētā 1933. gada atcerei.

Krustā sistā Jēzus baznīca

Adrese

Žukanču c., Gaižaiču seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Žukanču Krustā sistā Jēzus baznīcas sākotne saistāma ar mācītāja Varanaviča 1777. g. uzcelto kapsētas kapliču. 1864. g. mācītājs Godļausks uzcēla jaunu akmens mūra balti krāsotu kapliču. Kopš 1936. g. Žukanču kapliču sauc par baznīcu. Tā ir neogotikas stila, taisnstūra plāna, ar piebūvi, ar vienu torni. 1998. g. par draudzes locekļu līdzekļiem baznīca tika izremontēta, atjaunota.

Sv. Jurģa baznīca

Adrese

Kaštonų g. 17, Skaistģire, Skaistģires seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Mazajā paaugstinājumā, kur tagad stāv Skaistģires baznīca, audzis zaļš priedulājs, saukts par gaišu gāršu (liet. skaisti giria). Pirmā Romas katoļu baznīca Skaistģirē bija uzcelta pēc karaļa Jona Kazimiera iniciatīvas XVII gs. Par tās rašanos saglabājusies leģenda, ka viens apriņķa muižnieks, medīdams šajos mežos, apmaldījies un viņam vajadzējis mežā pārnakšņot. Šajā sakarā apsolīja Dievam atlīdzināt, ja izdosies laimīgi izkļūt no meža. Otrā dienā viņš laimīgi atrada savas mājas. Pildīdams solījumu, savā nakšņošanas vietā uzcēla koka baznīciņu. Mūsdienu Skaistģires Sv. Jurģa draudzes baznīcas inventārā rakstīts, ka to par Žagares muižas īpašnieka grāfa Platona Zubova un draudzes locekļu līdzekļiem uzcēla 1836. g. kapelāns mācītājs Jozaps Jucevičs. Skaistģires baznīca ir skaista neorenesanses celtne. Tā ir mūra taisnstūra, ar hallēm, ar plašu triju astšķirīgu laikposmu torni priekšā. Virs durvīm nišā uzgleznots Kristus tēls. Baznīca mirdz ar baltu apmetumu no apakšas līdz torņa augšai. Baznīca, kuras interjers ir atturīgs, dažādots ar liektām griestu malām un vienkāršām karnīzēm. Bargo iekšskatu atdzīvina altāri – jēdzieniski un mākslinieciski baznīcas akcenti. Centrālais altāris rotāts ar skrimšļu ornamentikas spārniem saskaņā ar senāku XVII gs. tradīciju, tāpēc tas var būt vecāks par pašu baznīcu. Lielajā baznīcas altārī ir tās patrona Sv. Jurģa glezna, gleznota ar elļas krāsām uz audekla, XIX gs. Baznīcas pagalms iežogots ar mūra sētu, kurā ir Krusta ceļa stacijas. Baznīcas pagalmā ir skaista no koka darināta Krustā sistā Jēzus skulptūra (XIX gs.).

Sv. Filipa un Jēkaba Apustuļu baznīca

Adrese

Pamūšio g. 2, Rudišķu c., Rudišķu seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Rudišķu ciems nodibinājies pie Mūsas aukšteces, 5 km uz ziemeļrietumiem no Šauļu–Rīgas šosejas, 15 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem. 1770. g. Rudišķos bija uzcelta pirmā katoļu baznīca. Tā bija no koka un darbojās kā Jonišķu draudzes fīlija. 1868. g. par draudzes locekļu līdzekļiem uzcelta jauna koka Sv. Filipa un Jēkaba Apustuļu baznīca. Šī baznīca ar savu interjeru, tā rotājumiem, māksliniecisko noformējumu ir viena no skaistākajām Jonišķu rajonā.

Vējdzirnavas ar tehnoloģisko aprīķojumu

Adrese

Melņu c., Saugēlauķa seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Šai celtnei ir vēsturiska, tehniska un kultūrainavas vērtība. Tā ir klona ēka ar visu saglabājušos aprīkojumu. Dzirnavas celtas 1897. g. Vėjrādī norādīts dzirnavu remonta un rekonstrukcijas datums – 1933. g. Dzirnavu augstums – 32 m. Pamati no akmens mūra, sienas no klona, no ārpuses apsistas ar dēļiem. Saglabājies autentisks vidus un aprīkojums. Sākotnēji darbināja vējš, bet 1961. g. ievilkta elektrība. Dzirnavas ir četru stāvu.

Vējdzirnavas

Adrese	Meķu c., Gatauču seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Vēsturiskas un tehnoloģiskas nozīmes celtne, kuras uzcelšanas datums saistāms ar iekaltajiem iniciāļiem “1897 m.” To cēla brāļi Mačūni.

Vējdzirnavas

Adrese

Pliķišķu c., Satkūnu seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Tā ir vēsturiskas nozīmes celtne. Tās augstums – 13,3 m. Pamati mūrēti no akmeņiem, cepure – no koka. Dzirnavās divas durvis, katrā stāvā pa diviem virsgaismas logiem. Pirmajā stāvā ierīkota vārpstiņa. Otrajā stāvā iemontētas dzirnas un dzirnu nocelšanas mehānisms. Vējrādī iekaltais datums – 1889. g. – var būt to uzcelšanas datums. Sākotnējais dzirnavu enerģijas avots – vējš. Vēlāk bija ievilkta elektrība. Dzirnavas darbojās līdz 1985. g.

Vējdzirnavas

Adrese	Žagarišķu c., Žagares seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Domājams, ka šīs vējdzirnavas 1770.–1780. g. uzcēla dzimtcilvēki, kad Šauļu ekonomijā valdīja A. Tīzenhauzs. Vējdzirnavas holandiešu tipa, mūrētas no laukakmeņiem. Vējdzirnavu apakšu ietver plaša galerija, kas bija paredzēta vezumu novietošanai. 1979. g. vējdzirnavas tika restaurētas, taču pašlaik tās ir nolaistas un netiek lietotas.

Jakišķu muižas komplekss

Adrese

Jakišķu c., Jonišķu seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Muiža vēsturiskajos avotos sākta minēt jau 1578. g. Viens no pēdējiem muižas saimniekiem bija vācietis Koškolis. Viņš 1898. g. uzcēla arī jauno, līdz mūsdienām saglabājušos muižas ēku, kurā ir 17 istabu. Milzīgas kūtis un citas saimniecības ēkas nodega kara laikā. Muižas kompleksā bija arī 2 ha liels parks. Līdz mūsdienām saglabājušās atsevišķas daļas, arī liepu aleja, kas bija iekopta pie iebraukšanas muižā. Vērtīgas vecas lapegles, papeles, priedes. Parka teritorijā ir saglabājušies trīs nelieli dīķi, muižas ledus kambaris, pagrabs, tvaika dzirnavas. 1997. g. 31. decembrī Jakišķu muižas komplekss iekļauts Lietuvas nekustamo kultūras vērtību reģistrā. Muiža pašlaik tiek restaurēta.

Martīnišķu muiža

Adrese	Martīnišķu c., Gaižaiču seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Tā ir viena no daudzajām muižām, kas bija raksturīga Jonišķu novadam. Šīs muižas apkaimē atrodami veclaiku darbarīki. Pašlaik saglabājusies muižas ēka, kas saglabājusi autentiškus būvelementus, taču tā nav restaurēta. Muižu grezno saglabājušies parka fragmenti, koku alejas.

Daunoravas muižas komplekss

Adrese

Daunoravas c., Satkūnu seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Muižu grāfs Keizerlings uzcēla 1845.–1855. g. Muiža bija milzīga – pavisam esot bijis ap 17 ēku: divas vaļinieku daudzģimeņu dzīvojamās mājas, zirgu staļļi, šķūņi, cūku kūtis, kurināmā noliktavas, pagrabi, kūtis vaļiniekiem, rija. Saglabājās trīs ēkas, mūrētas no laukakmeņiem, kā arī daži bijušās muižas ēkas, parka fragmenti, kur aug vietējās cilmes koki. Līdzās muižai ir liels dīķis, kura krastos var baudīt mieru un skaistu dabu

Jurdaiču muiža

Adrese

Jurdaiču c., Skaistģires seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Jurdaiču muiža starpkara Lietuvas Republikas laikposmā piederēja poļu izcelsmes bajāram Vladislovam Komaram. Komara muižas centrs bija Satkūni. Jo bez Jurdaiču muižas, V. Komaram piederēja vēl daudz muižu: Āžolīnē, Butņūnos, Matalīnē, Baisogalā u. c. Līdz 1926. g. zemes reformai muižai piederēja ap 200 ha zemes; pēc tās – tikai 80 ha. Muižai bija samērā daudz ēku, taču tikai neliela daļa ir saglabājusies līdz mūsu dienām. Ar skaistu arhitektūras stilu priecē muižas pils. Pirms dažiem gadiem tie bija restaurēti. Blakus muižas ēkai saglabājušies bijušo muižas noliktavu fragmenti. Apmēram 4 km attālumā no Jurdaičiem esošajā Jankūnu ciemā stāv V. Komara muižas klēts.

Kalneļa Sv. Jāņa Kristītāja kapsētas kapliča

Adrese	Kalneļa c., Jonišķu seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Kā stāsta leģendas, tā varētu būt uzcelta bijušajā senlietuviešu svētvietā – rāmavā. Kapliča Kalneļa ciema austrumdaļā ir XVIII gs. beigu–XIX gs. sākuma tautas arhitektūras celtne. 1939. g. kapliča tika remontēta, tad nomainīta daļa fasādes konstrukciju, piebūvēts tornītis. Neskatoties uz to, šī kapliča ir saglabājusi daudz autentisku elementu.

Kurmaiču Sv. Mateja apustuļa kapsētas kapliča

Adrese	Kurmaiču c., Kepaļu seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Tā uzcelta 1799. g. Celtnes plāna struktūra un arhitektoniskā izteiksme raksturīga lietuviešu tautas arhitektūrai. Kapliča ir taisnstūra formas ar triju sienu apsīdu un pie tā piekļāvušos sakristeju. Interjerā saglabājies mēreni dekorēts koka altāris, balustrāde, kancele, galvenās ieejas durvis ar kalēja darba apkalumiem, krusti. 2004. g. restaurēts un unikāls altāris.

Jakišķu Sv. Ignata kapsētas kapliča

Adrese	Jakišķu c., Jonišķu seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Kapliču cēluši vietējā ciema iedzīvotāji un tās celšanas laiks nav zināms. Tā ir viena nedaudzajām koka kapličām, kas atspoguļo tautas arhitektūras iezīmes un ir saglabājušās Lietuvā. Vērtīgākais šajā koka sakrālās arhitektūras piemineklī – augsts jumts ar kores vidū esošu tornīti, arkveida divviru durvis, sānu sienās – lieliski logi.

Milvīdžu ciema kapsētas kapliča

Adrese	Milvīdžu c., Satkūnu seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Neogotiskā stila kapliča bija uzcelta XIX gs. Uzmanību piesaista iespaidīga sarkanu ķieģeļu celtne, kas atrodas gleznainas kapsētas un akmens mūra sētas ar arkveida sarkanu ķieģelu vārtiem ielokā.

Mergjūnu Sv. Izidora ciema kapsētas kapliča

Adrese

Mergjūnu c., Jonišķu seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Sākta celt 1930. g. pēc joniškieša Ignaca Jureviča iniciatīvas un viņa gādībā. Uzcēlis kapliču, I. Jurevičs to uzdāvināja Jonišķu draudzes baznīcai ar noteikumu, ka tajā katru gadu tiks noturēts Sv. Izidora piemiņas dievkalpojums (atlaidas). Pēc II pasaules kara Mergjūnu kapliča bija sākta postīt. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas 1995. g. kapliča tika pilnībā restaurēta un atjaunota.

Ivošķu Sv. Jana Nepamuka kapsētas kapliča

Adrese	Ivošķu c., Gatauču seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Sv. Jana Nepamuka kapliča uzcelta XVIII gs. Ivošķu ciema kapsētiņā, kur saglabājies daudz vērtīgu pieminekļu.

Balkaiču ciema kapsētas kapliča

Adrese	Balkaiču c., Saugēlauķa seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Kapliča stāv Balkaiču ciema kapsētā. Koka, uzcelšanas gads nav zināms. Grezno interjeru slēpj konservatīvais kapličas ārpuses izskats.

Pošupju ciema kapsētas kapliča

Adrese	Pošupju c., Saugālauķa seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Pošupju ciema kapsētā stāvošās kapličas uzcelšans laiks nav zināms. Tagadējais kapličas izskats nav autentisks, jo 1940. g. tā tika pārbūvēta, piebūvējot klāt torni. No citām līdzīga krustiska plāna kapličām Pošupju kapliča izceļas ne vien ar jumta formu, bet arī ar speciālu torņa sieniņu segumu. Ērģeļu kora apgaismošanai ierīkots centrālais logs.

Lietuvas Dižkunigaiša Vītauta piemineklis

Adrese	Jodeiķu c., Gaižaiču seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Piemineklis veidots no 4 pakāpēm, uz kurām uzcelts četrstūrveida stabs no divām daļām. Augšā Vītauta skulptūra ar zobenu rokā. Priekšējā daļā ir uzraksts.

Piemineklis kritušiem par Lietuvas neatkarību kareivjiem

Adrese

Krjuku plst., Krjuku seņ., Jonišķu r. pašv.

Piemineklis svētā 1933. gada atcerei

Adrese

Gaščūnu c., Ķepaļu seņ., Jonišķų r. pašv.

Sidabres pilskalns

Adrese

Kalneļa c., Jonišķu seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Sidabres pilskalns ir saistāms ar pēdējo zemgaļu pili Sidabri. Tas ir kreisajā Sidabres upītes krastā. Veiktie arheoloģiskie pētījumi parādīja, ka pils un tā piekājē bijusī apmetne bija apdzīvotas V–XIII gs. Sidabres vārds senākajā Livonijas Atskaņu hronikā tiek minēts 1289. un 1290. g., kad Livonijas ordenis uzbruka pilsvietai. Viena no diviem Sidabres arheoloģiskā kompleksa pilskalniem vairs nav, tas iznīcināts, jo šeit tika rakta grants. Tas bija Sidabras un Vilķauša upju satekā. Ka šeit reiz bijusi zemgaļu pils, liecina tikai piemiņas akmens. Kā uzrādīja 1990. g. veiktie arheoloģiskie izrakumi, šeit vēlāk – XVI–XVIII gs. bija muižas vieta. Kā apgalvo daži pētnieki, ar šo apmetni ir saistāma Jonišķu pilsētas sākotne.

Saules kaujas lauks

Adrese

Jauņūnu c., Gatauču seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Jauņūnu ciema teritorijā, Mūsas un Tautiņa upīšu satekā ir iespējamā 1236. g. 22. septembrī notikušās Saules (Šauļu) kaujas vieta. Tā ir pasaules nozīmes kauja – viena no lielākajām 250 gadus (1185.–1435.) ilgušajā Lietuvas un baltu aizsardzības karā pret Zobenbrāļu un Krustnešu ordeņiem. Šeit lietuviešu un žemaišu karaspēks sakāva zobenbrāļu ordeni, atsita pirmo krustagājienu pret Lietuvu. Zobenbrāļu militārā organizācija pārstāja eksistēt, tā tika pievienota Krustnešu ordenim. Uzvara attālināja jaunus uzbrukumus Lietuvai. Tālaika notikumi simbolizēja kopīgas, mūžīgas baltu tautu brīvības cīņas. Tagad šeit uzlikta piemiņas plāksne un akmens, kurš vēl gaida, kad būs iemūžināta vēsturiskā vieta.

Švedpoles avots

Adrese

Žagarišķu c., Žagares seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Avots ir Svētes vidustecē. Ūdens laužas no caurlaidīgiem starpslāņu Kvartera nogulumiem. Avots izplūst divējādām atšķirīga stipruma straumēm. Avots ir saldūdens, bagātināts ar kalcija un magnija hidrokarbonātiem. Avoti, kuru Svētes krasto ir vairāki, ūdeni alus darīšanai izmantoja Kunsmana brūzis (alusdarītava). Tā ēkas stāvēja netālu no avotiem. Alusdarītava darbojās no XIX gs. beigām līdz XX gs. sākumam.

M. Butlera muižas liepa

Adrese	Žvelgaiču c., Žagares seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Koks aug bijušās muižas vietā. Par muižas īpašnieku M. Butleris kļuva 1776. g. Vēlākajos laikos muiža tika pārdota citiem augstmaņiem. XX gs. sākumā muiža panīka. Koks ļoti kupls un dzīvotspējīgs. Stumbra diametrs 1,3 m, apmērs 4,20 m, augstums 21 m. Koka vecums, spriežot pēc koka brieduma, 150–200 g.

Veršu ozols

Adrese	Veršu c., Žagares seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Ozols aug Veršu ciemā. Koks kopš seniem laikiem tiek saukts par Bīču ozolu [Byčių ąžuolas]. Ciema iedzīvotāju Bīču pēcteču Veršos vairs nav. Senie ciema iedzīvotāji stāsta, ka koku stādījis Bīču vecvectēvs un tā vecums varētu būt 300 gadi. Ozols ļoti dzīvotspējīgs, stumbrs un zari veseli. Stumbra diametrs 1,7 m, apmērs 5,15 m, augstums 22 m.

Punainais ozols

Adrese	Vaineiķu c., Satkūnu seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Ozola diametrs – 1,9 m, augstums – 28 m. Domājams, ka puni izveidojās zibens skartajās vietās. 1971. g. ozols pasludināts par dabas pieminekli. 1987. g. tas iekļauts republikāniskas nozīmes dabas pieminekļu kategorijā.

Divstumbru ozols

Adrese	Reibiņu mežs, Skaistģire seņ., Jonišķu r. pašv.
Apraksts	Koka diametrs – 1,2 m, augstums – 24 m. Ozols aug Skaistģires mežniecības Skaistģires meža 18 kvartālā. Īpaši interesanti izskatās divi tā stumbri, starp kuriem ir 30 cm tukšums. 2,5 m augstumā tie saaug vienā stumbrā, bet augstāk atkal atdalās. Par dabas pieminekli ozols pasludināts 1960. g.. 1987. g. tas iekļauts republikāniskas nozīmes dabas pieminekļu kategorijā.

Beržīnes ozols

Adrese

Beržīnes mežs, Skaistģires seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Endrišķu mežniecības Beržīnes meža 14 kvartālā augoša ozola diametrs – 1,9 m, augstums – 25 m. Milzenis divu metru augstumā sazarojas divos stumbros. Tā apkārtni dažādo no meliorējamiem laukiem pēc veitējā skolotąja Aleksandra Žaļa iniciatīvas atgādāti daži lieli laukakmeņi. Ozols par dabas pieminekli pasludināts 1971. g. 1987. g. iekļauts republikāniskas nozīmes dabas pieminekļu kategorijā.

Taučūnu liepa

Adrese	Taučūnu c., Skaistģires seņ., Jonišķ r. pašv.
Apraksts	Liepas diametrs – 1m, augstums – 25m. Aug netālu no Skaistģire, bijušajā Taučūnu ciema lauku māju vietā. Īpaši iespaidīgi izskatās tās kuplais, plašais zarojums, skatienu piesaista arī taisnais stumbrs. Par republikāniskas nozīmes dabas pieminekli koks pasludināts 1987. g.

Sv. Jāņa Kristītāja baznīca

Adrese

Jodeiķu c., Gaižaiču seņ., Jonišķu r. pašv.

Apraksts

Jodeiķos 1920. g. ar mācītāja Vincenta Jarulaiča pūlēm bija uzcelta Sv. Jāņa Kristītāja baznīca. Šī koka baznīca ir ar samērā masīvu kvadrātveida torni, kas paceļas virs jumtas kā zvanu tornis, ar lieliem platiem stūriem un augstu piramīdveida jumtu. Centrālo frontona daļu grezno reljefa baroka stila kapela ar Kristus tēlu centrā. 1957. g. Jodeiķu baznīcā bija ieradies Tēvs Stanislovs – mācītājs, mūks. Tēva Stanislova mīlestība saistīja visus – ticīgos un neticīgos, filozofus un vienkāršus lauku cilvēkus.