Pilsētas platība 8 kv.- km. Iedzīvotāju skaits 10 800. Dobeles vārds rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi minēts 1254.gadā Zemgales dalīšanas aktā, bet vieta tikusi apdzīvota jau I g.t.p.m.ē. Būdama viena no spēcīgāk nocietinātajām vietām zemgaļu teritorijā, Dobele līdz 1289.gadam pārdzīvoja sešus vācu uzbrukumus, un tikai tad zemgaļi atkāpās uz Lietuvu. 1444.gadā Dobele ir minēta kā miests, Bērzes kreisajā krastā apmetās tirgotāji un amatnieki. 17.gs. Dobeli vairākkārt pārstaigāja svešzemju karapulki. Postu Dobelei atnesa Ziemeļu karš un Lielais mēris. 1795.gadā Dobele kļuva par miestu ar savu pašvaldību. Dobele pilsētas tiesības ieguva 1917.gadā.
Mūsdienu Dobele ir pilsēta, kas nemitīgi attīstās, kļūst arvien sakārtotāka un skaistāka. Pilsētā ir attīstīta kultūras un sporta dzīve, kā arī tautsaimniecības uzņēmumi, kas saistīti ar sadzīves ķīmisko preču, pārtikas un lopbarības miltu, sveču ražošanu un kokapstrādi.
Saules pilsēta, kā dažkārt dēvē Dobeli, atrodas 70 km uz dienvidiem no galvaspilsētas Rīgas, Bērzes upes krastos, kur Zemgales auglīgais līdzenums satiekas ar Kurzemes pauguriem.
Ceļotāju grupām piedāvā ekskursiju pilsdrupās pilsdāmu pavadībā. Pieteikt pa tālruni 63721309.
Apraksts
Mūra pils ir senākā celtne Dobelē, valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Dobeles senāko iedzīvotāju zemgaļu - apmetne te atradusies jau 1000 gadus p.m.ē. Senās pilsētas ielokā bijusi uzcelta zemgaļu koka pils, kur bijis viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem. No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis zemgaļu koka pils vietā uzcēla mūra pili, vēlāk tika piebūvēta baznīca un izveidots parks. Līdz 1562. gadam pils bija garnizona priekšnieka un vienlaikus novada pārvaldnieka - komtura mītne.
Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no Dobeles atklāta, godinot zemgaļu cilšu piemiņu, kuri pēc sīvām kaujām ar Livonijas ordeni 1289.g. nodedzināja savu pili un neuzvarēti aizgāja uz Lietuvu. Atklāta 1989.gadā, autors - M.Zaurs.
Dobeles atbrīvošanas piemineklis veltīts 1.pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. No 1940. - 50.gadam atradies tagadējā Brāļu kapu pieminekļa vietā. 1950.gadā tas iznīcināts pēc padomju varas iestāžu rīkojuma, atjaunots - 1996.gadā. Autors K. Zemdega, tēlniece - I.Berga, akmeņkalis - L.Peļņa.
Centrs veidojies līdz ar baznīcas celtniecību1495.gadā. Bērzes upes kreisajā krastā gar galvenajiem satiksmes ceļiem (tagad Brīvības un Viestura iela) un Tirgus laukumu. Tirgus laukums atkārtoti pārbūvēts, pēdējoreiz 1987.gadā
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas pilsētas centrā, vēsturiskajā Tirgus laukumā. Tā celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Baznīca ir vairakkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907. gadā. Dievnamā ir vairāki unikāli mākslas pieminekļi.
Piemiņas zīme Augustam Bīlenšteinam (1826-1907) - teologam, vācu izcelsmes latviešu valodniekam, folkloristam un etnogrāfam - tika atklāta 2007. gadā. Tā atrodas Dobeles evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā. Dobeles vācu draudzes mācītāja amatā Augusts Bīlenšteins bija gandrīz 40 gadus, sākot ar 1867. gadu. Piemiņas zīmes autors - Jānis Kukša.
Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca
Adrese
Baznīcas ielā 10a, Dobele
Telefons
26015072
Darba laiks
iepriekš jāpiesakās
Apraksts
Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīca atrodas pilsētas centrā, skvērā aiz Kultūras nama. Baznīca celta no 1997. - 2003. gadam. Baznīcas arhitekti ir J.Kukša un I.Kārkliņš, konstruktors A.Vilmanis. Krustu jaunceļamās baznīcas tornī uzstādīja 2001. gada 9. augustā. Dobeles Romas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīcu konsekrēja 2003. gada 21. septembrī. Baznīcas platība ir 750 m², torņa augstums - 34 m.
Atvērta no plkst. 12:00 līdz 20:00, sestdien no plkst. 12:00 līdz 17:00, brīvdienas: svētdiena, pirmdiena. Vasaras sezonā - no Otrdienas līdz Piektdienai no plkst. 12:00 līdz 18:00, Sestdienās no plkst. 12:00 līdz 17:00
Piedāvājums
Latvijas un Ziemeļlietuvas projektā renovētā Dobeles amatu māja piedāvā amatnieku darinājumu izstādes, līdzdarbošanos austuvē, amatnieku un radošās darbnīcas, vakarēšanu un muzicēšanu saimes istabā, iepirkšanos Jurģu, zāļu, Mārtiņdienas un Ziemassvētku tirdziņos.
pieaugušajiem Ls 0,50, Dobeles novada pensionāriem un cita novada skolēniem Ls 0,30, pirmsskolas izgl.iestādēm un invalīdiem - bez maksas
Darba laiks
Izstāžu zāles darba laiks: otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien 11.00-18.00, sestdien 11.00-16.00. Speciālistu konsultācijas un grāmatu krātuve darba dienās 9.00.-17.00.
Apraksts
Dobeles novadpētniecības muzejs izveidots 1985. gadā. Tā darbības pamatā ir pilsētas un novada vēstures izpēte, popularizēšana un vēsturisko liecību saglabāšana, kā arī novadnieku apzināšana. Muzejā ir vairāk nekā 20 tūkstoši krājuma vienību- sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, grāmatas, arheoloģisko izrakumu atradumi, rakstiskie un tēlojošie materiāli. Regulāri muzejā tiek rīkotas dažādu tematiku izstādes. Pastāvīgi apskatāma izstāde par Dobeles vēsturi Reiz Dobelē.... Apmeklētāji var izmantot muzeja grāmatu krātuvi, kurā ir vairāk kā trīs tūkstoši grāmatu par dažādām tēmām.
pieaugušajiem Ls 1,20; pensionāriem, studentiem un skolēniem Ls 0,80
Darba laiks
darbdienās 9.00-17.00; sestdien, svētdien apmeklējumus pieteikt pa tālruni. Ceriņu ziedēšanas laikā - katru dienu 9.00 - 19.00.
Apraksts
Muzejs aicina iepazīties ar dārzkopja un selekcionāra Pētera Upīša (1896-1976) darbu un personību. Ekspozīcija veltīta dārzkopja ieguldījumam lauksaimniecības zinātnē, kā arī atklāj viņa aizraušanos ar fotografēšanu, mūziku un literatūru. Muzejs piedāvā informatīvus materiālus un konsultācijas par jaunākajiem sasniegumiem augļkopībā, ekskursijas pa Latvijas valsts Augļkopības institūta dārziem, iespēju iepazīties ar Baltijas valstīs lielāko un skaistāko ceriņu kolekciju (130 šķirnes un hibrīdi). Sezonas laikā tiek rīkotas augļu un ogu izstādes.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vieta Dobelē. Piemiņas ansamblis veltīts 1941. un 1949.gada represijās cietušajiem un bojāgājušajiem. Ansambļa idejas autors ir arhitekts Jānis Kukša, tēlnieks Andis Egle, akmeņkalis Guntis Panders. Piemiņas ansambli atklāja 2005.gada 14.jūnijā, tas atrodas Brīvības ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves.
Brāļu kapu piemineklis veltīts 2.Pasaules karā kritušajiem karavīriem un simbolizē tautu varonību un pašaizliedzību. Brāļu kapos apbedījumi veikti 1944., 1948., 1970., 1976. gados. Uzstādīts 1956.gadā, tā autori - V. Albergs, Ļ. Bukovskis un A. Terpilovskis.
Skolas ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. No 1923. gada tajā atradās Dobeles ģimnāzija. Savu pašreizējo izskatu tā ieguva 1937. gadā. Kopš 1975. gada tajā darbojas mūzikas skola. Par tās vēsturi un pilsētas muzikālo dzīvi var uzzināt skolas kamerzālē, kur iekārtota vēsturiska ekspozīcija. Lielajā zālē aplūkojama griestu lustra, kas ir Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana ģimnāzijai tās pastāvēšanas 15 gadu jubilejā 1937. gadā. Lustra veidota pēc Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Pētera Federa meta.
Meža parks ar brīvdabas estrādi, iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. nosaukums cēlies no Dobeles latviešu luterāņu draudzes ķestera mājām, kas šajā vietā atradušās līdz pirmajam pasaules karam. Turpat bijusi arī skola, kurā 1843.gadā mācījies Dainu tēvs Krišjānis Barons.
Savulaik Ķestermežā atradās Rūķīšu kalns, kur 1938.gadā pēc Dobeles ārsta Edgara Francmaņa ierosmes izveidoja bērnu rotaļu laukumu. Šī zeme tolaik piederēja Dobeles un apkārtnes slimnīcai. Kalna visrsotni nolīdzināja, izveidoja celiņus tos nostiprinot ar laukakmeņu krāvumiem. No Rūķīšu kalna pavērās skaists skats uz Bērzes upi. Precīzu ziņu nav, bet, iespējams, drīz vien mainoties varām, Rūķīšu kalns pamazām aizauga ar krūmiem.
20.gs. 60.gados Bērzes upes ielokā tika uzbūvēta brīvdabas estrāde. Vērnienīgākos pārbūves darbus tā piedzīvoja 1986.gadā, kad virs estrādes uzslēja jumtu, augstāk pacēla un paplašināja skatītāju sēdvietas.
Vācu mācītājmuižas apbūve datēta ar 19.gs sākumu. To veidoja mācītāja dzīvojamā māja ar plašu pagalmu. No 1867. līdz 1905.gadam mācītājmuižā dzīvoja vācu draudzes mācītājs, ievērojamais latviešu valodas un etnogrāfijas pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826 - 1907). Pateicoties viņa apņēmībai un enerģijai, 19.gs. otrajā pusē ticis izveidots muižas parks ar dažādu koku stādījumiem, kuri vesti ne vien no tuvās apkārtne, bet arī no tālienes.
Līdz mūsdienām no vācu draudzes mācītājmuižas senās apbūves saglabājusies koka dzīvojamā ēka, laukakmeņu mūra klēts, labības klēts (20.gs. 30.gados pārbūvēta par dzīvojamo ēku), pārbūvētā saimes māja un parks. Parka ainavu bagātina dīķis.
Vācu mācītājmuižas apbūve un parks ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.
Lilijas un Alfrēda Štelmaheru radītais dārzs Bērzes upes krastā tiek dēvēts gan par akmens pasaku, gan brīnumdārzu. Tas daudzkārt godalgots daiļdārzu konkursos. Akmeņu kolekcija ir veidota vairāku desmitu gadu laikā. Dārzā ir ievietoti dažādu formu un lieluma akmeņi, dzirnakmeņi, verstu stabi un pagastu robežstabi. Akmeņu kolekcionēšana ir bijusi Alfrēda Štelmahera vaļasprieks. Akmeņu ekspozīciju papildina dekoratīvie stādījumi un augu kompozīcijas, par kurām rūpējas dārza saimniece. Kopumā ir izveidota zaļa un mājīga vide.
Klūgu ģimenes dārzā galvenais ainavas veidotājs ir skaistais dīķis, plašie zālāji ar krāšņumaugu dobēm, vecie koki. Dārzā ir daudz skujkoku, rožu un ziemciešu stādījumu. Ženijas un Aivara Klūgu izveidotais dārzs atrodas kaimiņos Štelmaheru dārzam.
Līgas un Aivara Beņķu dārza puķu krāsainie stādījumi un daudzveidīgā skujeņu kolekcija priecē acis no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Aiz mājas iekārtota saimnieciskā zona sakņu dārzs, siltumnīcas, gaļas kūpinātava. Apbrīnas vērts ir oriģinālais grils, kas var kalpot arī kā kamīns. Savdabīga ir saimniecības ēkā ierīkotā āra virtuve, kur saimniece konservē un marinē. Dārza īpašnieki savu vērtīgo pieredzi un padomus praktiska un skaista pilsētas dārza iekārtošanā neliedz arī apmeklētājiem.
Brīvmākslinieces Aija Princes Galzones gleznās galvenokārt redzami ziedi, Latvijas ainavas un klusās dabas. Gleznotāja strādā eļļas tehnikā. Vairākkārt piedalījusies izstādēs Latvijā, bijušas vairākas personālizstādes.
Viesojoties pie gleznotājas viņas privātmājā, darbnīcā būs iespējams aplūkot gleznas, iepazīties ar gleznošanas procesu, iegādāties un pasūtīt gleznas.
Tā kā Aija Prince ir arī diplomēta dārzkope, dārzā varēs uzzināt par augļu kociņu audzēšanu, to šķirnēm, iegādāties stādus un vasarā degustēt saldos ķiršus.
Z/s "Liepas" ir dinamiski augoša stādaudzētava, kas specializējas augļu koku, ogulāju un rožu stādu audzēšanā. Piedāvājumā pašu audzēts, kvalitatīvs, Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērots augļu koku, rožu un ogulāju stādāmais materiāls plašā šķirņu sortimentā.
Apraksts
Saimniece dārzā izrāda gan stādus konteineros, gan iepazīšanās dārzu, kur dabā var ieraudzīt, kā mazais augļkociņš izskatās jau pieaudzis. Pavasarī dārzā var izbaudīt ziedoņlaiku, vasarā un rudenī garšot ķiršus, plūmes, ābolus, bumbierus.
Dobeles pilsētas kapsēta veidojusies 19.gs kā latviešu un vācu draudzes kapsēta. 1894.gadā kapsēta tika paplašināta uz blakus esošās latviešu draudzes mācītāja māju zemes.
1939.gadā kapsētā tika atklāts piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai.
Dobeles kapos apbedīta arī literāte Veronika Strēlerte un valodnieks Augusts Bīlenšteins. Nākamā dzejniece, tulkotāja un kritiķe Veronika Strēlerte (1912-1995) Dobelē pavadīja savas dzīves pirmos gadus. No 1945.gada līdz mūža beigām literāte dzīvoja Zviedrijā. Literātei iznākuši vairāki dzejoļu krājumi.
Vācu draudzes mācītājs Augusts Bīlenšteins (1826 - 1907) strādāja Dobelē gandrīz 40 gadus. A.Bīlenšteins pētījis latviešu valodu, folkloru, etnogrāfiju un vēsturi, organizējis arheoloģiskos izrakumus Dobeles pilsdrupās.
Finansējums - Phare 2003. gada Pārrobežu sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā Mazo projektu fonds
Dobelē
Finansējums - Phare 2003. gada Pārrobežu sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā Mazo projektu fonds